ČETRI BALTI KREKLI un vēl 150 filmas visā pasaulē. Mūs pametis izcilais latviešu kinoaktieris un dāmu elks Pauls Butkēvičs

2026. gada 12. jūnijs. 



Šodien mūžībā devies filmu «Hipokrāta zvērests» un «Elpojiet dziļi» zvaigzne, izcilais un tautā iemīļotais aktieris Pauls Butkēvičs.

ATVADU FOTO GALERIJĀ PAULS BUTKĒVIČS KOPĀ AR MEITU, ĀRSTI ALĒNU BUTKĒVIČU(googleAd)


85 gadu vecumā Pauls bija ratiņkrēslā, bet vienmēr saglabāja savu mūžam neapsīkstošo optimismu un dzīvesprieku.
 
Viena no spilgtākajām Paula Butkēviča lomām bija filmā “Četri balti krekli” (“Elpojiet dziļi”), kas iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. 

Savas karjeras laikā aktieris piedalījies vairāk nekā 150 kinofilmās un televīzijas iestudējumos.


Pauls Butkēvičs dzimis 1940. gadā. 


Pēc Rīgas 11. vidusskolas absolvēšanas 1959. gadā viņš mācījās Rīgas Politehniskajā institūtā un strādāja rūpnīcā "VEF" par automātisko tālruņu sakaru regulētāju. 
Vienlaikus viņš aktīvi iesaistījās mākslinieciskajā dzīvē - darbojās Roberta Ligera Rīgas pantomīmas teātrī, vēlāk Dailes teātra 3. studijā, kur kopā ar vairākiem vēlāk pazīstamiem skatuves māksliniekiem apguva aktiermākslas pamatus. 

Viņš studēja arī Latvijas Universitātes Juridiskajā, Vēstures un filozofijas fakultātēs, kā arī Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģentu nodaļā.


Ceļu kinomākslā Butkēvičs sāka 1963. gadā ar lomu televīzijas filmā "Nedziedātā dziesma" - FOTO GALERIJĀ
(googleAd)
Pēc dažiem gadiem viņš ieguva savu pirmo galveno lomu Adas Neretnieces filmā "Hipokrāta zvērests", kur atveidoja Imantu Veidi. Viņš filmējies režisora Rolanda Kalniņa kinofilmās "Akmens un šķembas" un "Elpojiet dziļi". Kinolente "Elpojiet dziļi" iekļauta Latvijas Kultūras kanonā.

Viņš spēlēja tādās skatītāju iecienītās filmās un seriālos kā "Rallijs", "Nepabeigtās vakariņas", "Ilgais ceļš kāpās", "Mirāža" un "Aija". 

Butkēvičs filmējās krievijā, Vācijā, Polijā, Zviedrijā, Dānijā un Indijā.

Butkēvičam 2016. gadā piešķīra Atzinības krusta ceturto šķiru par ilggadējo un nozīmīgo ieguldījumu Latvijas kultūrā un kino mākslā.


Meita Alēna Butkēviča (Liene Butkēviča):

"Un tomēr… viņš būs vienmēr kopā ar mums!

Pauls Butkēvičs nav izdzēšams!

Ne kā Nopelniem Bagātais aktieris, Trīs Zvaigžņu ordeņa nesējs, dziedātājs, muzikants, autors, visdziļākā dvēsele, ko zinu, Ulmaņa laika manieres un izsmacinātība, lai vai kas. 

Labākais tēvs, vīrs, draugs, pasaules dvēsele, iedvesma un nepārspējama tīra līdz nepratām dzīve un dzīves mīla.

Meita."

Naura Gekiša dzeja tēmā Dzeja un proza:

Tu dziedāji par četriem baltiem krekliem,
Mācot nosargāt tīru vienu,
Ar visiem savas dvēseles spēkiem
No sevis gaišāko sniedzi arvien.

Un tagad Tu pats kreklā baltā,
Kā mūsu tautā tas pieņemts ir,
Dodies pretī zvaigznēm tālām,
Un varbūt par vienu vairāk tur tagad mirdz?

Vai tiesa, ka gaišas dvēseles kļūst par zvaigznēm,
Kas no debesu tālēm uz mums noraugās?
Lai Dievs mūsu gaišās domas pie Tevis aiznes,
Tev atgādinot, ka Tu netiksi aizmirsts nekad!

Nauris Gekišs 2026-06-12

Attēls no interneta dzīlēm

Uzziņai par savulaik aizliegto filmu PADOMJU SAVIENĪBAS laikos:


“Četri balti krekli” jeb “Elpojiet dziļi”. Gunāra Priedes lugas “Trīspadsmitā” ekranizācijā atklājas brīvdomība jauna komponista daiļradē un padomju ierēdniecība pareizas domāšanas sardzē.

Telefonu montieris Cēzars Kalniņš no darba brīvajā laikā sacer dziesmas un tekstus, muzicēdams kopā ar draugiem izveidotajā ansamblī. 

Tomēr, lai ansamblis nonāktu līdz publikai, jāiziet garš tarifikācijas un atļauju saņemšanas ceļš. 

Kultūras komisijas locekle Anita Sondore pavirši noklausās Cēzara dziesmas un nokritizē tās, bet vēlāk vairs, pat gribēdama, nevar apstādināt dažādu sabiedrisko apspriešanu dzirnakmeni, kuru pati iekustinājusi.

Pirmā filma latviešu kinovēsturē, kas par patstāvīgu un līdzvērtīgu spēlētāju uzskata filmas mūziku. Imanta Kalniņa dziesmām bija lemts turpināt dzīvi arī pēc filmas aizlieguma. 

60. gados, kad bītlomānija rietumos ir jau noticis fakts un popkultūras tendences tiek respektētas, Kalniņš savus “Četrus baltus kreklus” veido, ieklausoties mūzikas dramaturģijā, pakļaujot tai arī filmas montāžu.
Rolanda Kalniņa filmās vairāk nekā jebkura cita viņa laikabiedra latviešu kinorežisora darbos atrodamas formālas, stilistiskas, jēdzieniskas sasauces ar tā laika pasaules kino virzieniem.

Slidenā filmas tēma, protams, nevarēja patikt padomjlaika cenzūrai, tāpēc filma tika nolikta plauktā – aizliegta publiskai izrādīšanai, un tikai 1986. gada maijā to pirmoreiz ieraudzīja plašāka publika.

Režisors – Rolands Kalniņš
(googleAd)
Scenārija autors – Gunārs Priede

Operators – Miks Zvirbulis

Mākslinieks – Uldis Pauzers

Komponists – Imants Kalniņš

Lomās: Uldis Pūcītis, Dina Kuple, Līga Liepiņa, Arnolds Liniņš, Pauls Butkēvičs

Filmas žanrs – spēlfilma

Izdevējvalsts – Latvija, 1967


R.I.P. Pauls Butkēvičs. In Memoriam. Es esmu bagāts, man pieder viss...

FOTOGALERIJA NĀKAMAJĀ LAPĀ