Sirsnīgā dziesma VIENS OTRAM! Izcilais dziedātājs Normunds Liepiņš pateicas latviešiem par lieliskajiem rezultātiem Latvijas Sirdsdziesmā

Normunda Liepiņa dziesma “Viens otram” skan vienkārši un sirsnīgi – par tuvumu, kas rodas cilvēkiem esot kopā - FOTO GALERIJA

(googleAd)

Šī dziesma Latvijas Sirdsdziesmas aptaujā guvusi izcilus rezultātus. 

2026. gada martā dziesma “Viens otram” uzvarējusi ar pārliecinošu skatītāju balsojumu, ieņemot godpilno pirmo vietu. 

No sirds apsveicam!

Telefonbalsošana Sirdsdziesmas Pavasara sezonas noslēgumā notiks sestdien, 2026. gada 30. maijā, plkst. 19:00 LTV1 tiešraidē. 

Pirmās piecu vietu ieguvējas dziesmas tiek izvirzītas uz Lielo 2025./2026.gada finālu 13. jūnijā Lielvārdes estrādē, ko tiešraidē pārraidīs Latvijas Televīzija.

Normunds Liepiņš intervijā mūsu lasītājiem stāsta atklāti, patiesi un emocionāli:

"Esmu dziedātājs, aktieris, dīdžejs un pasākumu vadītājs ar 30 gadu pieredzi.

Arī kā skaņu režisoru un dīdžeju ļaudis mani novērtē lieliski, un labprāt aicina uz korporatīvajiem pasākumiem, koncertiem un ballītēm - BILŽU GALERIJĀ

(googleAd)

Kopš šī gadsimta sākuma aktīvi darbojos arī kā Ziemassvētku vecītis, lai sagādātu prieku bērniem un viņu vecākiem Ziemassvētkos un gadu mijās.

Aktīvi filmējos kino. Visbiežāk, epizodēs kā aktieris, un hobija līmenī attīstu sevi arī citās talantu izpausmes jomās.

Esmu dzimis 1966. gada 20. novembrī Gulbenē.

Pateicoties mammai jau četros gados iestājos mūzikas skolā, kur sāku mācīties vijolspēli.

Diemžēl dažādu no manis neatkarīgu apstākļu dēļ pēc 2 gadiem pārgāju uz pūšamo instrumentu nodaļu, kur turpināju apgūt trompetes spēli. 

Pēc tam apguvu alta un tenora spēli un 16 gados absolvēju Gulbenes mūzikas skolu.

Līdzās mācībām muzicēju mana pedagoga Donāta Veikšāna vadītajā pūtēju orķestrī "Degsme", kur guvu lielisku pieredzi, kas manī nostiprināja apziņu, ka mūzika ir īstais aicinājums. Un 1983.gadā iestājos Rēzeknes mūzikas vidusskolā, kur apguvu kordiriģenta arodu.

Ikdienā dzirdot sarunvalodā un dziedot koros latgaliešu valodu, arvien vairāk iemīlēju Rēzekni un Latgali. 

Paralēli mācībām muzicēju kā bundzinieks un arī kā dziedātājs dažādās grupās.

Sitaminstrumentu spēli apguvu pašmācības ceļā un tā man ļoti iepatikās. Daudzi no mums ir dzimuši tajos tālajos padomju laikos. Tāpēc manas muzikālās iemaņas lieti noderēja tā laika dienestā padomju armijā Sverdlovskas apgabalā.

Tur nodienēju 2 gadus, muzicējot štāba orķestrī kā tenors. Paralēli aktīvi spēlēju vokāli -instrumentālajā ansamblī.

Visa šī ceļa posmā daudz klausījos visdažādāko žanru latviešu un ārzemju mūziku, kas bija kā iedvesma dziedāt līdz un soli pa solim sajutu, ka arī dziedāšana ir tas virziens, kurā jāturpina darboties.

Gūtā pieredze armijas dienestā un dedzīgā interese par mūziku bija viens no iespaidīgākajiem iedvesmas avotiem, kura rezultātā 1990.gada 18.novembrī kopā ar draugiem nodibinājām mūzikas grupu "Non divisi" (no itāļu valodas-nedalīti). 

Tajā muzicēju kā solists un bundzinieks. Neatlaidīga darba rezultātā 3 gadu garumā noslīpējām ansambļa saspēli un izveidojām repertuāru ballēm un koncertiem.

Ar panākumiem piedalījāmies tolaik 1992. gadā populārajā festivālā "Gaujas laivinieks", kurā mana sacerētā dziesma "Pie Gaujas" tika atzīta kā labākais jaunrades darbs.

Aktīvā muzicēšana dažādos pasākumos rezultējās ar albuma"Satikšanās"ierakstīšanu un izdošanu 1993.gadā. 

Ar panākumiem vairākas reizes piedalījāmies slavenajā šlāgermūzikas aptaujā "Pie Vecā Ratiņa", kurā dziesma "Satikšanās" ieguva bankas balvu 100 toreizējo Latvijas latu apmērā. 

Grupas darbība turpinājās līdz 1996.gadam, kad toreizējā sociāli ekonomiskā situācija lika mainīties uz mazākiem sastāviem.

Sākot no 1994. gada 1. septembra manas dzīves ceļos mūzikā ienāca radio.

Tieši šajā laikā savu darbību uzsāka viena no veiksmīgākajām reģionālajām radiostacijām-radio "Ef-Ei", kurā sāku strādāt par radiodīdžeju un turpināju to darīt vēl 7.gadus. 

Paralēli 1995.gadā dzīves ceļi mūzikā mani saveda kopā ar topošo skatuves partneri Ingu. 

Tajā laikā vēl pavisam neiepazītais dziesmu autors,- tagad slavenais latgaliešu muzikants un arī lielas zemnieku saimniecības vadītājs, Dricānietis Andris Eriņš meklēja sava pirmā albuma ierakstīšanai vīriešu balsis. 

Inga atcerējās par mani, jo 80-tajos gados bijām skolas biedri Rēzeknes mūzikas vidusskolā. 

Piekritu šim piedāvājumam un, čakli strādājot studijā, diezgan īsā laikā iedziedājām vairākas dziesmas. 

Rezultātā Andris izdeva savu pirmo mūzikas albumu kasetē "Tikai negribi visu", kurā visi izpildītāji kopā saucāmies, - Andris Eriņš un draugi.

Drīz vien pēc tam ar Ingu sapratām, ka mums ir laba balsu tembrālā saderība un 1999.gada pavasarī nolēmām sākt muzicēt, dziedot duetā.

Pirmo balli nodziedājām Lieldienās Rēzeknes kultūras namā, kurā paralēli uzsāku darbu kā skaņu operators. 

Nedaudz vēlāk, vasarā sāku arī dīdžeja gaitas un pirmo diskotēku nospēlēju Rēzeknes rajona Verēmu kultūras namā. Bet strādāt par dīdžeju radio un spēlēt diskotēkās īsti nav viens un tas pats. 

Un pieredze, ko guvu šajā mūzikas lauciņā, man deva milzīgu rūdījumu, caur kuru pakāpeniski mācījos izjust visdažādāko publiku un arī būt par psihologu, jo vajadzēja atrast kopīgu valodu ar visdažādākā rakstura cilvēkiem, tostarp arī ar iedzērušiem ballīšu ļaudīm. 

Strādājām daudz pie repertuāra un diezgan īsā laikā arvien vairāk muzicējām dažāda rakstura ballēs.

Jauno 21. gadsimtu iesākām arvien jaudīgākā un intensīvākā pasākumu režīmā, kad katru gadu no Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam bija nepārtraukts maratons 7-9 dienu ilgumā.

Paralēli dueta Inga un Normunds muzikālajai darbībai no 2021. gada radās projekts VIA "Pankūkas", kura idejas radītājs ir mūsu dueta mūzikas producents un albumu izdevējs Rostislavs Rons, kuram ir izdevējkompānija "Atomiks rec"un arī tāds pats Youtube kanāls. 

Kādēļ "Pankūkas"? Tas ir tulkojums un pārfrāzējums no slāvu valodas vārda "O,bļin!".  

Šā projekta ietvaros iedziedājām un izdevām no 2001. līdz 2006.gadam diskus "Pankūkas"-1,2,3,4 un Ziemassvētku "Pankūkas" - kopā 5 albumus. Tajos iemūžinātas populāras krievu, baltkrievu un ukraiņu dziesmas latviskotiem tekstiem. 

Pirmajā laika posmā līdz 2004. gadam arī Latvijā mūs vairāk atpazina kā grupu "Pankūkas".

Jo tieši ar dziesmu "Vai kā tu man patīc" arī tā paša gada pavasarī debitējām tolaik nesen izveidotajā Latvijas Šlāgeraptaujā. 

Un sezonas pusgada noslēgumā ieguvām 7.vietu. Nākošais solis bija Andra Eriņa sacerētā dziesma "Likteņa sūtnis", ar kuru tajā pat rudenī aptaujā startējām jau kā duets Inga un Normunds.  

Un 2004.gada decembrī šlāgeraptaujas gada lielajā finālā Ventspilī iekļuvām pašā virsonē -1.vietā. Paralēli strādājām arī pie latgaliešu mūzikas ierakstiem un izdevām pirmo latgaliešu dziesmu albumu "Tuoļi dzeivoj".

2005.gadā iesākām un pilnībā realizējām albumu "Iesim blakus", no kura nezināma autora tituldziesma ar tādu pat nosaukumu bija nākošā, ar kuru piedalījāmies 2005.gada Šlāgeraptaujā un ieņēmām 2.vietu. 

Šī dziesma pēc tam iekļuva Latvijas Radio 2 spēlētāko dziesmu Top 100 sarakstā un joprojām ir pieprasīta apsveikumu koncertos.

Nākamajos 2006. un 2007.gadā turpinājām ar panākumiem piedalīties šlāgeraptaujā un iekļuvām fināla trijniekā ar dziesmām "Vālodze" (autors nezināms) un slavenā latgaliešu dzejnieka Pētera Jurciņa sacerēto dziesmu "Vālodzīte", kuru iedziedājām latviski un latgaliski.

2008.gadā uzsākām sadarbību ar profesionālu komponisti Sandru Mežori, jo tieši viņas sacerētās dziesmas ir krietna daļa no visām albumā "Noslēpums" iekļautajām.

Un tieši  ar Sandras dziesmām "Tur aiz kalna" un “Kanconeta” piedalījāmies 2009.gada finālā, kur attiecīgi ieguvām 5.un 9.vietu.

Krietnu laiku biju lolojis ideju izdot albumu ar dziesmām par skolas tēmu. Un 2010.gadā klajā nāca disks ar 12.dziesmām "Veltījums skolai".

Šajā albumā,tāpat kā "Iesim blakus",ir arī manas sacerētās dziesmas.

Un 2010.gada aptaujā iekļuvām finālā ar dziesmu "Balto margrietiņu valsis", kura ierindojās 9.vietā.

Arī turpmākajos gados līdz 2017.gadam regulāri piedalījāmies Šlāgeraptaujā, katru gadu iesniedzot vismaz vienu dziesmu.

FOTOGALERIJĀ NORMUNDS LIEPIŅŠ KOPĀ AR SLAVENĪBĀM

(googleAd)

2014. gads manā karjerā iezīmējās ar īpašu notikumu,j o tikām uzaicināti uz Līgo svētku svinībām ASV Latviešu centrā Priedainē, kur dziedājām koncertā un ballē.

Tā bija lieliska pieredze, gan izbaudot apjomīgo lidojumu turp un atpakaļ un diezgan laiku veltot ASV iepazīšanai,apceļojot dažus vairākus štatus un pilsētas, tanī skaitā Ņujorku.

2015.gadā nosvinējām dueta muzikālās darbības 15.gadu jubileju ar pilnībā izpārdotu koncertu tūkstošvietīgajā koncertzālē "Gors".

Reizē šis notikums bija arī latgaliešu dziesmu albuma "Munai Latgolai" prezentācija.

Turpmākos gadus turpinājām aktīvu koncertdarbību un muzicēt arī ballēs un citos saviesīgos pasākumos. 

2017.gadā iestartējām savu dalību arī tikko kā no Latvijas Šlāgeraptaujas par Sirdsziesmu pārtapušajā aptaujā ar divām dziesmām. Viss notikās, bet tā bija vairāk atražošana, nekā radošums. Dziesmas sacerēju tikai tad, kad tās vajadzēja radīt, lai piepildītu disku. 

Intuitīvi jutu,ka tas viss process arī ir mans,bet ka nerealizēju sevi pilnībā radoši. Un visu laiku sev atgādināju,ka kādā brīdī slūžas nāks vaļā un radīšu maksimāli,cik vēlos un jūtu,nevis tad,kad tikai vajag. 

Tā kā Inga ik pa laikam atgādināja, ka drīz pārtrauks mūziķes karjeru, tad sapratu, ka jāmeklē alternatīvas. Pirmkārt, pats arvien biežāk dziedāju viens un turpināju aizsākto sadarbību ar Kristīni Šomasi. 

Taču "kovidšova" norieta laikā sadziedājos arī ar Latvijas sieviešu kārtas apburošākā smaida īpašnieci,dziedātāju Santu Kasparsoni, jo Inga 2021.gadā pielika punktu savai karjerai. 

Un tad kad Kristīne un Santa bija aizņemtas, 2022.gada vasarā Facebook plašumos pamanīju jaunu, perspektīvu dziedātāju Māru Tihomirovu, kura ir slavenās vokālās grupas "Latvian voices"dibinātājas Lauras Jēkabsones jaunākā māsa. 

Arī ar viņu esam kārtīgi pastrādājuši. Tā kā līdzšinējais un pašreizējais ekonomiskais stāvoklis Latvijā nav labvēlīgākais kultūras finansēšanai, un budžeti kultūras iestādēm ir maksimāli minimizēti, tad krietnu laiku visu mūzikā daru kā individuāls izpildītājs. 

Jo šajos laikos jābūt koncentrēti elastīgam, kas man diezgan labi padodas. Un lai gan dueta dziedāšana vienmēr ir daudzkrāsaināka,tomēr nepieķeros domai,ka obligāti nepieciešama skatuves partnere. 

Līdz ar to maksimāli pamatā koncentrējos uz Sevi un 2025.gada ieskaņā manas radošās slūžas nāca vaļā apjomīgi. Visi ceļi Radītāja Gādīgā Vadībā saveda mani saveda kopā ar unikālu,neatkārtojami talantīgu mūziķi,dziesmu autoru,aranžētāju un producentu Gintu Stankeviču. 

Pirmo pērnā gada aprīlī realizēju manu sacerēto dziesmu "Dāvini man" ar dzejnieces Nadīnas Liepiņas vārdiem, kura tika pirmatskaņota Latvijas Radio 2 un jau 26.aprīlī turpināja ar panākumiem bieži skanēt ēterā visu maija mēnesi, kad arī četras nedēļas pēc kārtas, pateicoties čaklajam dīdžeju darbam, tika iespēlēta 1. vietā un pārējās nedēļās spēlētāko dziesmu top 10. 

Nākošo dziesmu vēlējos izdot latgaliski un viss lieliski sakārtojās,ka 28.jūnijā radio viļņos pirmo reizi ieskanējās mana dziesma ar slavenā  latgaliešu dzejnieka Antona Kūkoja vārdiem-"Kūkleite". 

Jūlija ieskaņā rika iesēta sēkla pašreizējai Latvijas Sirdsdziesmas Pavasara Aptaujas dziesmai"Viens otram",kurā mūzikas autori esam tandēmā ar Gintu,bet vārdu autore ir jaunā,unikāli talantīgā dzejniece Aija Āboltiņa,kurai šī sadarbība ir debija popmūzikā.Dziesma savas praktiskās gaitas mūzikas platformās sāka 29.augustā,bet radio ēterā 13.septembrī. 

Bet tā kā Gints Stankevičs ir ļoti noslogots ne tikai studijas darbos, bet arī kā taustiņinstrumentālists dažādos sastāvos un neskaitāmos koncertos, tad jutu,ka man jāmeklē vēl viens radošā tandēma partneris. 

Augusta ieskaņā radās nākošais gara darbs - "Dziesma skolai" (latgaliešu,dzejnieces Leontīnes Apšenieces vārdi), tad klauvēju pie ne mazāk pazīstamā un radoši talantīgā multiinstrumentālista, dziesmu autora un aranžētāja Artūra Palkeviča. 

Viņš uzreiz atsaucās un augusta auglīgajā finālā ierakstījām un 1.septembrī palaidām pasaulē dziesmu par godu Jaunajam mācību gadam. 

Tajā pašā laikā Artūrs izteica piedāvājumu iedziedāt jaunā Neu disko aranžējumā jau sen ballēs populāro dziesmu "Sapņu rums",kuras vienpersonīgā  autore ir Ieva Vanaga. 

Vienmēr esmu gatavs jauniem izaicinājumiem un šo pieņēmu ar lielu prieku. 

Pirmo reizi šādā stilā pašrealizējos kā dziedātājs. Backvokālus iedziedājusi Intara Busuļa pavadošā sastāva vokāliste Vineta Lāce. 

"Sapņu Rums" mūzikas Visumu izplatījumā parādījās šogad 7.februārī. 

Un izrādās, ka šogad dziesma svin savu 30 gadu jubileju. 

Vēl pa vidu šim daudzkrāsainajam radošajam ceļam pērnā gada atvasarā un rudens ieskaņā kopā ar superīgo dziesmu autoru, dīdžeju, producentu, un paralēlēs, arī spoži jaudīgo video režisoru un operatoru Kasparu Dvinski realizējām manu vizualizēto stāstu dziesmai "Viens otram". 

Neapšaubāmi, maksimāli paveikts videogleznas darbs dziesmai ir devis vēl lielāku spēku un enerģiju tās rezonansē Latvijas Sirdsdziesmas pašreizējā aptaujas posmā, jo dziesma 2026. gada martā tika iebalsota pirmajā vietā un turpinās savu ceļu nākamajā solī, kas notiek 30.maijā plkst.19:00 telefonbalsošanā LTV1 ēterā. 

Pagājušā gada gaitās kopā iedziedāju 7 dziesmas, tai skaitā dziesmu "Ziemassvētki vienmēr laikā nāk" (Nadīnas Liepiņas vārdi), kura LR2 un mūzikas platformās parādījās decembra otrajā pusē. 

Un dziesma "Kur tu augi jauna meita" (Antona Kūkoja vārdi)kurā savu balsi nelielā dialogā apliecina jaunā,talantīgā latgaliešu dziedātāja Laura Svikša. Par katras dziesmas radīšanu noteikti varētu uzrakstīt stāstu. 

Jo katra Dziesma, tāpat kā Cilvēks, - ir kā neizlasīta grāmata. Atliek tikai vēlēties to lasīt. 

Esmu Pateicīgs visiem Brāļiem un Māsām,kuri jau ir paspējuši noklausīties vai noskatīties dziesmas! 

Dziļi pateicos katram, kas klausās, skatās un dalās ar manām pērlēm un dimantiem un nodod tās kā stafeti Viens Otram, lai dziesmas turpinātu savu bezgalīgo ceļu Mūzikas Visumos! 

Dziesmas video klipu skatiet šeit: https://www.facebook.com/reel/34290781920567835

Bet visiem, kas vēl līdz šim to nav paguvuši īstenot,atgādinu,ka dziesmas uzticīgi gaida jūsu uzmanību gan Latvijas Radio 2 ēterā un arī citās radiostacijās, kā arī visās mūsu platuma grādos atrodamajās mūzikas platformās - Youtube, Spotify, Apple Music, Amazon un citās. 

Paldies ka esat! Lai Jums visiem laimīgi dzīves brīži!" 

Ar Normundu mūsu lasītāji var droši sazināties Seju grāmatā jeb Facebook:

https://www.facebook.com/normunds.liepins.79

Normunda Liepiņa dzīves mirkļi laiku lokos ATTĒLU GALERIJĀ

FOTOGALERIJA NĀKAMAJĀ LAPĀ